Dr. Paul Weigl (Vācija)

Frankfurtes Gētes universitātes  ( J.W Goethe-University Frankfurt am Main) Zobārstniecības fakultātes pēcdiploma izglītības katedras vadītājs.

1989. gadā absolvējis Minhenes universitātes zobārstniecības skolu.  Kopš 1992. gada ir  Frankfurtes Gētes universitātes (Johann Wolfgang Goethe-University Frankfurt am Main) preklīnisko studiju nodaļas docents un protezēšanas departamenta direktors.

Dr. Weigl  ikdienas profesionālais darbs ir protezēšana uz implantiem. Viņš ir Frankfurtes universitātes (University of Frankfurt) protezēšanas departamenta vecākais speciālists. Papildus vada dažādus izpētes projektus. Vienā no tiem tiek izstrādāta sistēma pilnīgi automatizētām  CAD/CAM tehnoloģijām kroņu un tiltu izgatavošanai. Citā tiek izstrādāta jauna lāzera tipa ierīce diagnostikai un minimāli invazīvai kariesa terapijai. Viņa jaunais departaments pēcdiploma izglītības studiju programmā piedāvā maģistra kursu “Master of Science of Oral Implantology” (www.moi.uni-frankfurt.de).  Šobrīd  šo maģistra programmu apgūst 295 studenti no 48 valstīm.

Uzstāsies ar lekcijām:

■  “The Socket Chamber Concept”  tūlītējās implanta ievietošanas gadījumos

Sekundāro ekstrakcijas brūces dzīšanu var ietekmēt primārā dzīšana, ja tulītēji pēc zoba zaudēšanas/ekstrakcijas alviola tiek aizpildīta ar saknei līdzīgu komponenti. Jaunizveidotais apjoms piepildās ar asinīm, un tam ir ļoti liels dzīšanas un jauna kaula veidošanās potenciāls. Šis dabīgais “dzīšanas spēks” ir liela priekšrocība, kas būtu jāizmanto tūlītējās implanta ievietošanas gadījumos.

Noteicošais ir minimāli invazīvs ārstēšanas protokols: bezlēvera ekstrakcija, tūlītēja pastāvīgā abatmenta izvēle (one time one abutment) un pagaidu konstrukcijas fiksācija ārpus oklūzijas. Šādi ir iespējams pasargāt audus ap implantu un veicināt to veselīgu dzīšanu. Izvēloties kroņa balstu ar zemu smaganas augstuma rādītāju (GH), kroņa pakāpe tiek novietota dziļi smaganā. Šādai metodei ir nepieciešama ekstra-orāla cementēšana tehnika, lai izvairītos no dažādām recesijām ilgtermiņā [1]. Ar asinīm pildīts apjoms ap implantu dabīgi reģenerējas pats [2]. Tāpat ieteicams izmantot kaula aizvietotājmateriālus un membrānas, gadījumos, kad pēc ekstrakcijas ir vērojams bukālā kaula defekts [3]. Šāda tipa rekonstrukcijas simulē zoba reimplantēšanas principu, kas nodrošina nepieciešamo mīksto audu sākotnēju profilu, iekskaitot papillas.

 Šajā lekcijā Jūs:

– uzzināsiet, kā ekstra-orālā cementēšanas tehnika samazina ar cementēšanu saistīto potenciālu kaula apjoma zudumu ap zoba implantu
– iegūsiet priekšstatu, kā implanti, kurus ievieto svaigās ekstrakcijas brūcēs, veicina primāro dzīšanu un audu reģenerāciju
– iepazīsiet divu apmeklējumu darba plūsmas organizāciju un pieeju, kā aizvietot vienu iztrūkstošu zobu ar implantu

Atsauces:

[1] Frisch E., Ratka-Krueger P., Weigl P., Woelber J.:Extraoral cementation technique (ECT) to minimize cement-associated peri-implant marginal bone-loss: Can a thin layer of zinc oxide cement provide sufficient retention? Int J Prosth; July 2015
[2] Mainetti T, Lang NP, Bengazi F, Favero V, Soto Cantero L, Botticelli D. Sequential healing at implants installed immediately into extraction sockets. An experimental study in dogs. Clin Oral Implants Res. 2014 Dec 18.[3] Sarnachiaro GO, Chu SJ, Sarnachiaro E, Gotta SL, Tarnow DP. Immediate Implant Placement into Extraction Sockets with Labial Plate Dehiscence Defects: A Clinical Case Series. Clin Implant Dent Relat Res. 2015 Apr 27.

 

 “Izaicinājumi un iespējas atsevišķu zobu protezēšanā uz implantiem”

Arvien pieaugošais apmierinātu pacientu skaits, kā arī pozitīvas atsauksmes mēdijos un sociālajos tīklos, veicina pacientu padziļinātu izpratni un uzticēšanos implantu risinājumam viena iztrūkstoša zobu aizvietošanai. Tādējādi samazinās protezēšanas gadījumi, kuros vienu iztrūkstošu zobu aizvieto ar tiltu un atsevišķs zoba kronis, kas balstīts uz implantu, ir visizplatītākais protezēšanas risinājums šodien. Attiecībā uz priekšzobiem un zobiem dziļāk mutes dobumā liela nozīme ir diviem kritērijiem – estētika un noturība.

Estētiskajā zonā īpaša nozīme ir kroņa balsta (abatmenta) izvēlei, kas korelē ar vertikālo implanta novietojumu. Tas arī ir atkarīgs no alveolārās kores oro – vestibulārās dimensijas. Ja paredzamais audu zudums ir minimāls ( < 1 mm ), salīdzinot ar dabīgu zobu, tad šajos gadījumos ir iespējams izvairīties no vertikālās audu augmentācijas. Turklāt pastāv dažādas iespējas, kā formēt mīkstos audus ap implantu/abatmentu vai pie kroņa pamatnes. Mazāka ietekme ir abatmenta materiālam – titāns vai keramika. Kopumā svarīgākais ir mīksto audu forma, krāsa un apjoma saglabāšana nekā implanta slodzes kapacitāte.

Molāra rajonā ir vislielākā slodze kožamajām virsmām. Gadījumā, ja šajā zonā iztrūkst viens zobs, šo slodzi nav iespējams sadalīt uz blakus esošajiem implantiem un tādējādi samazināt to katram no implantiem.Ir jāapsver šādi aspekti, lai mazinātu risku implanta pārslodzei un straujam nolietojumam atsevišķām implanta komponentēm:

– Vismazākais iespējamais attālums starp implanta platformu un sakodiena plakni. Ievietošana zem kaula līmeņa vairāk par 0,5 mm ir mazāk ieteicama.
– Precīza sakodiena korekcija.
– Viena kroņa restaurācijās, aizvietojot vienu iztrūkstošu zobu ar ne vairāk kā vienu molāru, jo īpaši, ja ir mazs kaula apjoms pēc divu blakus esošu zobu zaudēšanas.
– Pacientiem ar izteiktām bruksisma pazīmēm vajadzētu valkāt nakts kapi.

Secinājums : Tehniskas kļūmes risku var samazinot molāra kroņa vertikālās/horizontālās dimensijas pietuvinot dabīgā zoba dimensijām un pareizi koriģētu sakodienu. Tāpēc pārlieku liela kroņa vertikālā dimensija, kas galvenokārt ir gadījumos ar ievērojamu atrofiju, kuros tiek izmantoti īsi implanti ( < 6 mm), ir tuvu implanta mehāniskās izturības robežlīnijai.

Apmeklējot šo lekciju, Jūs:
– Uzināsiet saistību starp vertikālo implantu pozicionēšanu, oro – vestibulāro alveolārās kores dimensiju un pareizo abatmenta izvēli estētiskam risinājumam.
– Iepazīsieties ar dažādām mīksto audu formēšanas metodēm.
– Izzināsiet riska faktorus un iespējas, kā tos samazināt, novēršot implanta / abatmenta lūzumu.
– Atklāsiet īpašas implanta slogošanas situācijas molāra rajonā.

CV

Dzimis 1963.gadā Minhenē, Vācijā
1983-1989 studē zobārstniecības fakultātē Ludviga Maksimiliāna Universitātē, Minhenē (Ludwig-Maximilians-University Munich).

1989 Iegūst augstāko izglītību.

1990 Iegūst doktora grādu.

1989-1992 Zinātniskais asistents protezēšanas departamentā Ludviga Maksimiliāna Universitātē, Minhenē (Ludwig-Maximilians-University Munich).

1992 Zinātniskais asistents protezēšanas departamentā Frankfurtes Gētes universitātē (J.W Goethe-University Frankfurt am Main).

1993 Docents Frankfurtes Gētes universitātes zobārstniecības fakultātes protezēšanas katedras klīnisko studiju menedžmenta nodaļā.

2001 Iegūst pēcdiploma implantoloģijas studiju lektora kvalifikāciju.

2002 Vācijas zinātniskās protezēšanas asociācijas grāds zobu protezēšanā  (German scientific association of Prosthodontics).

2007 Docents Frankfurtes Gētes universitātes zobārstniecības fakultātes protezēšanas katedras klīnisko studiju menedžmenta nodaļā.

2008 Izveido maģistra studiju programmu orālajā implantoloģijā „Oral Implantology”. http://www.moi.uni-frankfurt.de/

2009 Iegūst sertifikācijas / īpašumtiesības maģistra studiju programmai „Oral Implantology”.

2012 Frankfurtes Gētes universitātes  ( J.W Goethe-University Frankfurt am Main) pēcdiploma izglītības katedras vadītājs Zobārstniecības fakultātē.

Galvenie virzieni zinātniskajā darbā:

– Protezēšana uz implantiem ir jāizmeklē ar četrām potenciālajām klīniskajām pieejām. Efektīvs protezēšanas protokols tiek novērtēts ar tā estētisko rezultātu. Tiek novērtēta arī iztrūkstošo zobu suprastruktūru integrācija.

– Divi klīniskie pētījumi, izvērtējot tūlītēju aizvietošanu un atjaunošanu ar implantiem estētiskā zonā.

– Pilnībā automātiskas sistēmas izveide zobu preparēšanas novērtēšanai.

– Pilnībā automatizētas CAD/CAM sistēmas izstrāde.

– Jaunas ierīces izstrāde kontrolētai keramikas slīpēšanai.

– Beznodiluma  izņemamās protēzēs izstrāde gados vecākiem pacientiem.